Slēpošana un šaušana: biatlona rašanās un Norvēģijas dominance šajā sporta veidā

Pasaulē ir daudz universiālu sporta veidu, kurā ir apvienotas vairākas sportiskas darbības. Viens no tiem ir biatlons. Lai gan īpaši populārs tas ir Skandināvijā, arī Latvijā tas ir labi zināms un iemīļots skatītāju vidū. Vai pārzini šī sporta veida rašanos, noteikumus un ienākšanu arī Latvijā?

Biatlons ir ziemas sporta veids, kurā ir apvienota slēpošana un šaušana. Sportistiem ir jāveic konkrēta distance, kas ir atkarīga no sacensību veida. Šautuvē ir jāšauj pa pieciem apaļiem mērķiem no 50 metru attālumā. Reizēm šāviens ir jāizdara guļus, citreiz stāvus. Jāpiemin, ka mērķis guļus šaušanā ir mazāks (diametrs 45 milimetri), nekā šaujot stāvus (diametrs 115 milimetri). Tas tāpēc, ka sportistam ir krietni vieglāk kontrolēt šauteni guļus stāvoklī. Trāpīt mērķī ir svarīgi, jo par katru garām aizšauto reizi tiek piešķirts soda aplis, kas sarežģī iespējas uzvarēt. Sporta veidā ir ļoti svarīgi abi aspekti – gan slēpošana, gan šaušana.

Par katru nesašautu mērķi sprintā, masu startā un iedzīšanā biatlonistsm ir jāveic 150 metru garš papildus jeb soda aplis, bet individuālajā jeb klasiskajā distancē tiek pievienota viena minūte par katru nesašauto mērķi pie distancē pavadītā laika. Laiki summējas kopā, veidojot gala laiku jeb rezultātu. Stafetes sacensībās papildus piecām patronām katram dalībniekam ir vēl trīs rezerves patronas. Ja tomēr arī ar tām sportists nesašauj visus piecus mērķus, tad joprojām nākas veikt papildus 150 metrus par katru mērķi, kas netika sašauts.

Biatlonā ir atļauta jebkura distanču slēpošanas tehnika. Populārākais un biežāk izmantotais gan ir brīvā stila slēpjums. Šaušanā parasti tiek izmantota 22. kalibra šautene, kas ir vismaz trīs ar pusi kilogramus smaga un tajā nav nedz munīcijas, nedz arī magazīnas. Sporta veidā dalību ņem kā vīri, tā arī dāmas.

Tiek uzskatīts, ka biatlons ir radies 1767. gadā, kad Norvēģijā pirmo reizi tika aizvadītas sacensības, kurās apvienota gan slēpošana, gan šaušana. Pēcāk 1948. gadā tika nodibināta Starptautiskā Modernās pieccīņas un biatlona savienība, kas par sporta veidu rūpējās. Pagājušā gadsimta izskaņā gan tā tika likvidēta un kopš tā laika sporta veidu pārrauga Starptautiskā Biatlona savienība (IBU), kas ir augstākais šī sporta veida pārvaldes orgāns. Savienības sastāvā ir 69 dalībvalstis, bet tās prezidents jau kopš 1992. gada ir norvēģis Annešs Basebergs.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka 1931. gadā tika aizvadītas Latvijā pirmās armijas, aizsargu un robežsargu militārās sacensības slēpošanā, kas bija apvienotas ar šaušanu. Biatlons aktīvi Latvijā ir jau kopš 1950. gadu beigām. Kopā biatlonā ir seša veida disciplīnas – individuālā distance, sprints, iedzīšana, masu starts, parastā stafete un jauktā stafete.

Par nozīmīgāko notikumu biatlonā var droši dēvēt Olimpiskās spēles (OS), kas norisinās reizi četros gados. Pirmo reizi OS biatlons tika iekļauts jau tālajā 1924. gadā, kad tā vēl bija militārā patruļa. Pēcāk gan sporta veids tika izņemts no oficiālās sacensību programmas. Biatlons tajā atgriezās 1960. gadā jau ar savu moderno un pašreiz zināmo nosaukumu. Ņemot vērā, ka OS norisinās vien reizi četros gados, pārējos gados tiks aizvadīts Pasaules čempionāts (PČ), kas ir apritē jau kopš 1958. gadā. Katru ziemu norisinās arī Pasaules kausa (PK) izcīņa biatlonā. Sporta veids priecē ar samērā biežām sacīkstēm ziemas periodā.

Latvijā ir daudz labi zināmu biatlonistu, piemēram, Ilmārs Bricis, Madara Līduma, Baiba Bendika un citi. Par labāko pašmāju biatlonistu gan varētu saukt Andreju Rastorgujevu, kurš tieši šī gada februārī izcīnīja lielāko panākumu Latvijas biatlona vēsturē. Viņš Čehijā piedalījās PČ, kur izcīnīja godalgoto otro vietu un sudraba medaļu 15 kilometru distancē ar kopēju startu. Loģiski, ka tas bija arī viņa personiski varenākais sasniegums. Tika lēsts, ka sportists par sasniegumu varētu saņemt līdz pat 17 075 eiro.

Biatlons nav tas apmaksātākais sporta veids. Iztiku bieži vien var nodrošināt vien biatlona elite jeb pasaules līderi šajā sporta veidā. Lielākie ienākumi ir sponsoru piešķirtais finansējums un atalgojums par sasniegumiem. Lieki piebilst, ka konkurence šajā sporta veidā ir milzīga, jo vadošās pozīcijas parasti ieņem tādas valstis kā Norvēģija un Zviedrija.

Kvēlākajiem līdzjutējiem arī ir radies iespaids par visu laiku labāko biatlonistu pasaulē. Liela daļa par tādu uzskata norvēģi Ūli Einaru Bjērndalenu, kurš ir piedalījies 25 PČ – vairākās disciplīnās. Viņa kontā 20 zelti, 14 sudrabi un 11 bronzas. Sešu OS ietvaros tikmēr astoņi zelti, četri sudrabi un viena bronza. PK posmos norvēģim ir vairāk kā 250 pjedestāli, kas vien apliecina šī sporta veida dzimtenes dominanci visā pasaulē. Viņš atradās pasaules biatlona virsotnē vairāk kā divas dekādes. Ne velti sportista iesauka ir “Biatlona karalis”. Bjērndalens karjeru nu jau ir beidzis, tomēr viņš latiņu ir pacēlis augstu. Jebkuram nākamajam lielajam vārdam būs ļoti sarežģīti sasniegumos un līdzjutēju acīs viņu apsteigt.

Liela daļa šī sporta veida entuziastu pat nezina, ka biatlonam ir arī vasaras paveids jeb variants. Tajā slēpošanas vietā dalībnieki skrien vai arī brauc ar rollerslēpēm. Tas nav tik populārs kā biatlons, tomēr kalpo kā solīda un gadalaikam atbilstoša alternatīva.

Informējam, ka arī kādā no mājīgajiem ”SynotTip” sporta bāriem Tev var pavīdēt iespēja vērot kādu biatlona sacīksti.

Reģistrējies ”synottip.lv”, veic iemaksu ar kodu “sports30” un saņem trīs bezriska likmes 10 eiro vērtībā, kā arī 10% zaudējuma atmaksu līdz pat 100 eiro!