Handbola rašanās, popularitāte Eiropā un tā attīstība
Pavisam nesen handbols svinēja savu simto dzimšanas dienu. Tā pirmsākumi meklējami 1917. gada izskaņā. Sporta veidu mēdz saukt arī par rokasbumbu, taču vai zini tā rašanos, ienākšanu Latvijā un vienkāršu informāciju par to?
Handbols ir komandas spēle. Spēlētāju uzdevums ir spēles laikā ar rokām pretinieku vārtos iemest spēles objektu – bumbu. Katrai komandai laukumā ir septiņi spēlētāji, kuru starpā ieskaitīts arī vārtsargs. Laukuma izmērs ir 40×20 metri, taču agrāk handbols tika spēlēts laukumā, kas ir tik pat liels kā futbola. Toreiz gan katrā komandā bija 11 spēlētāju. Arī handbolā ir tāds termins kā “auts”.
Spēle ir ātra un ietver nelielu jeb ierobežotu ķermeņa kontaktu, jo aizsargiem ir jāaptur pretinieku uzbrucēju centieni pietuvoties vārtiem. Rokasbumbā ir seši iespējamie soda veidi: brīvmetiens, deviņu metru sods metiens, septiņu metru sods metiens, dzeltenā kartīte jeb brīdinājums, sarkanā kartīte jeb izraidīšana no spēles un divu minūšu noraidījums. Spēlētājs mača gaitā var tikt pie trim divu minūšu noraidījumiem, taču pēc trešā seko sarkanā kartīte, kuras rezultātā sportistam ir jāpamet laukums uz visu atlikušo spēli. Tā strādā līdzīgi kā futbolā, tomēr komanda nepaliek skaitliskajā mazākumā.
Spēlētājiem bumba ir jādriblē, līdzīgi kā basketbolā. Bez dribla nedrīkst izdarīt pārāk daudz soļu, citādi var tikt fiksēts nostaigāts. Tāpat arī spēlētāji nedrīkst izdarīt metienu pa vārtiem, pārkāpjot vārtu zonas līniju. Laukumā ir atzīmēta teritorija, kuras ietvaros ir jāizpilda metiens pa vārtiem un to nedrīkst pirms metiena brīža pārkāpt, lai vārtu guvums tiktu ieskaitīts. Spēle ilgst divus puslaikus – katrs ir 30 minūšu garš un mačs var noslēgties arī ar neizšķirtu, ja tas nav kāds turnīrs ar īpašiem noteikumiem. Pretējā gadījumā seko pagarinājums, kuru turpinājumā ir brīvmetieni, ja rezultāts pēc tā nemainās. Notikumiem laukumā seko līdzi mača arbitri jeb tiesneši.
Par sporta veida dzimteni tiek uzskatīta Vācija. Tieši šīs valsts galvaspilsētā Berlīnē tika izgudrota spēle un tās noteikumi. Ja saules gaismu handbols sasniedza 1917 gada 29. oktobrī, tad jau šī paša gada 2. decembrī tika aizvadīta pirmā oficiālā spēle. Tiek uzskatīts, ka no 1920. gadā tika aizvadīti jau arī dažādi starptautiski turnīri. Latvijā sporta veids debitēja samērā agri – 1928. gadā, kad komandā bija vēl 11 spēlētāju likums. Agri vien tika aizvadīti pirmie Latvijas čempionāti. Lai vai kā, mūsdienās par handbola dzimšanas dienu mūsu dzimtenē uzskata 1958. gada 1. maiju, kad tika aizvadītas Rīgas “Daugavas” sporta biedrības meistarsacīkstes jeb pirmais oficiālais handbola turnīrs Latvijas teritorijā.
Handbolu spēlē kā vīrieši, tā arī sievietes. Arī bērnu un jauniešu vidū tas kļūst arvien populārāks, attīstot sporta veidu pat skolās. Lai vai kā, handbols OS ietvaros debitēja 20. gadsimta izskaņā. Vīriešu programmā tas tika iekļauts 1972. gadā, bet sieviešu četrus gadus vēlāk. Spēles noteikumi laika gaitā nav drastiski mainījušies, pieturoties pie pirmatnējām vērtībām. Tiek uzskatīts, ka Eiropā šis sporta veids ir viens no populārākajiem, lai gan konkrētas un apstiprinātas informācijas par šī fakta patiesumu nav. Lai gan galveno sporta veidu entuziastiem var šķist, ka handbols nav tik populārs, 2016. gadā tika publicēta informācija, ka pasaulē ir 27 miljoni reģistrētu handbola spēlētāju. Jāpiemin, ka tas nemaz nav maz uz citu sporta veidu fona. Handbolu ir iespējams spēlēt gan iekštelpās, gan ārtelpās. Piemēram, valstīs, kurās klimats ir krietni siltāks, handbols tiek spēlēts arī pludmales smiltīs. Lai gan spēles uzdevums nemainās, katrs no laukuma veidiem atšķirās ar unikālajiem izaicinājumiem, kurus piedzīvo spēlētāji.
Par vadošo handbola klubu Latvijā tiek uzskatīts Dobeles “Tenax”, kurš ne vien ilgus gadus atrodas Latvijas handbola virsotnē, bet arī ir ilgtspējīga organizācija ar senu vēsturi. Dobeles komanda skaitās kā Zemgales reģionālais handbola klubs, kas dibināts tālajā 1996. gadā, kas nozīmē, ka drīzumā tiks svinēta jau 30. pastāvēšanas gada jubileja. Tieši šai vienībai ir visvairāk izcīnītu kausu un čempionu titulu Latvijā. Jāpiemin, ka tieši Dobelē arī šis sporta veids tiek mīlēts visvairāk. Mači šajā pilsētā vienmēr ir plaši apmeklēti un līdzjutēji atbalsta.
Par visu laiku labāko un talantīgāko latviešu handbolistu tiek uzskatīts Dainis Krištopāns. 215 centimetrus garais un 33 gadus vecais ludzānietis teju visu savu profesionālo karjeru ir pavadījis ārzemēs. Sešas sezonas aizvadījis Slovākijas klubā Prešovas “Tatran”, kā arī pāris gadus pabijis Katāras, Baltkrievijas, Vācijas un Ziemeļmaķedonijas klubos. Karjeras augstāko punktu individuāli sasniedza laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam, kad pārstāvēja prestižo Francijas klubu Parīzes “Saint-Germain”, trīsreiz izcīnot Francijas čempionu titulu, bet divreiz Francijas kausu. Pērnā gada ievadā gan viņš parakstīja līgumu ar klubu “Melsungen”, atgriežoties Vācijas Bundeslīgā. Līgums ar Melzungenes pilsētā bāzēto franšīzi latvietim ir līdz pat 2027. gada 30. jūnijam. Lai gan handbolistus nevar īsti uzskatīt par tiem apmaksātākajiem sportistiem, Krištopāns varētu būt izņēmums un pie lielās peļņas var “vainot” tieši viņa fenomenālās prasmes un talantu.
Krištopāna sasniegumi līdz šim ir vienīgais ar ko Latvijas handbols var lepoties. Vīriešu nacionālā izlase nekad nav bijusi pieskaitīta pasaules handbola elitei. Izlase ne reizi nav startējusi nedz OS, nedz arī Pasaules čempionātā (PČ). Arī Eiropas čempionātā (EČ) mūsu vīri ir piedalījušies tikai vienreiz, 2020. gadā izcīnot 20. vietu. Toreiz tieši Krištopāns bija viens no izlases līderiem, trīs mačos izceļoties ar 21 precīzu metienu un 13 rezultatīvām piespēlēm. PČ kvalifikāciju līdz šim izlasei nav izdevies pārvarēt, kā arī bieži vien sanāk piedzīvot apkaunojošus zaudējumus pret citām vājām handbola valstīm.
Lai gan dalās viedokļi par spēcīgākās handbola komandas titulu visā pasaulē, visdrošākā pretendente uz šādu statusu ir Spānijas organizācija “Barcelona”, kas iet roku rokā ar jebkuru citu Barselonas franšīzi sportā. Par varenāko handbola valsti tikmēr tiek uzskatīta šī sporta veida dzimtene Vācija. Svarīgi gan pieminēt, ka visvairāk reizes PČ ir triumfējusi Francija, kuras kontā ir seši tituli. Uz papēžiem ar četrām trofejām tikmēr min Zviedrija un Rumānija. Pēdējos trīs PČ gan uzvaras laurus ir plūkusi Dānija. Situācija pasaules rangā ir saspīlēta un jāatzīst, ka konkrētu līderu šajā sarakstā īsti nav, jo valstsvienības tiešām ir līdzvērtīgas prasmju ziņā. Svarīgi pieminēt, ka PČ handbolā norisinās vien reizi divos gados. Interesanti, ka rokasbumba ir īpaši populāra Eiropā, kamēr otrpus okeānam par šo sporta veidu teju vispār nav intereses. Tas gan popularitātes ziņā aug visā pasaulē un kādu dienu, visticamāk, sasniegs arī ASV interešu loku.
Interesantākais no handbola faktiem varētu būt tas, ka handbola bumba ir maza un samērā cieta. Spēlētāji bieži vien gan bumbu, gan savas rokas ieziež ar speciālu ziedi jeb krēmu, lai bumba labāk pieliptu pie rokām un neizkristu svarīgos brīžos.
Informējam, ka arī kādā no mājīgajiem ”SynotTip” sporta bāriem Tev var pavīdēt iespēja vērot kādu aizraujošu handbola spēli.
Reģistrējies ”synottip.lv”, veic iemaksu ar kodu “sports30” un saņem trīs bezriska likmes 10 eiro vērtībā, kā arī 10% zaudējuma atmaksu līdz pat 100 eiro!
